| UZ SKOLĒNU CENTRĒTA PIEEJA | ||||||
| 1. attīstības fāze - kompetenti izpildītāji | 2. attīstības fāze - informēti praktiķi | 3. attīstības fāze - prasmīgi vadītāji | ||||
| Galvenās jomas | 1.1 | 1.2 | 2.1 | 2.2 | 3.1 | 3.2 |
| 1. Aktīvā mācīšanās | Pārzina aktīvas mācīšanās veicināšanas pamatmetodes; | Izmanto pamata metodes, kas atbalsta aktīvu mācīšanos; | Prot uzturēt izglītojamo motivāciju izziņā un mācībās; zina un izmanto uzdevumus, kas veicina izziņu mācību procesā, problēmu risināšanu, ideju vētras, diskusijas, kritisko domāšanu, eksperimentus, eksperinemtālu mācīšanos, pētniecību, apgriezto mācīšanos; izmanto līdzekļus, lai veicinātu skolēna zinātkāri un iztēli; nodrošina atbalstu skolēniem (balstus); izmanto grupas darbu un jauktu mācīšanos | Sniedz iespējas skolēnu aktivitātēm; atbalsta radošumu un dziļu aktīva darba pieredzi; mudina skolēnus pieņemt efektīvas stratēģijas un metodes, kuru mērķis ir identificēt un risināt problēmas, pārbaudīt risinājumu pareizību; var samazināt izglītojamo iesaisti, kas noved pie pasīvas līdzdalības klases aktivitātēs; | Var vadīt jaunus skolotājus, iedvesmot un motivēt kolēģus rīkoties aktīvi; uzrauga kolēģu darbu un nodrošina konstruktīvas atsauksmes, kas vērstas uz skolēnu aktivizēšanu; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem izglītojamo aktivizēšanas jomā; nodrošina demonstrācijas nodarbības, kam seko analīze; rīko izglītības seminārus (tīmekļa seminārus) un nodarbības, kuru mērķis ir izglītojamo aktivizēšanas līdzekļi skolā un citās izglītības iestādēs; ierosina un sniedz priekšlikumus uzlabojumiem attiecīgajā institūcijā; meklē labas prakses piemērus (novērtēšanas iespējas) |
| 2. Mācību saturs | Pārzina pieejas, kuru mērķis ir strukturēšana un mācību satura pārveide, lai to padarītu jēgpilnu un atbilstošu skolēniem; | Izmanto pieejas, kuru mērķis ir strukturēšana un mācību satura pārveide, lai to padarītu jēgpilnu un atbilstošu skolēniem; | Sniedz iespējas un virza skolēnus uz personalizētu mācību saturu; uz efektīvu strukturēšanu viņu iegūto teorētisko zināšanu pielietošanai dzīvē; uz starpdisciplināru pieeju mācībās, uz iegūto teorētisko zināšanu izmantošanu, lai attīstītu skolēnu prasmes un kompetences; | Sniedz iespējas un mudina skolēnus aktīvi izmantot jaunās zināšanas ar priekšzināšanām un pieredzi; mudina skolēnus meklēt un izmantot pašu materiālus atbalstot mācīšanos; ļauj skolēniem modificēt mācību saturu tā, lai tas viņiem kļūtu aktuāls, nozīmīgs un personalizēts, izmantojams ikdienas dzīvē; koncentrējas uz kvalitāti mācībās, nevis zināšanu daudzumu; mudina skolēnus uz starpdisciplināru pieeju mācībās; | Var vadīt jaunus skolotājus, iedvesmot un motivēt kolēģus rīkoties aktīvi; uzraudzīt kolēģu darbu un nodrošināt konstruktīvas atsauksmes, kuru mērķis ir mācību satura modifikācija, lai tas kļūtu jēgpilns, atbilstošs un izmantojams izglītojamo ikdienas dzīvē, izprotot mijiedarbību starp skolas priekšmetiem; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem mācību satura strukturēšanā un pārveidē; nodrošina demonstrācijas nodarbības, kam seko analīze; rīko izglītības seminārus (tīmekļa seminārus) un nodarbības, kas pievēršas mācību satura pārņemšanai savā skolā un citās izglītības iestādēs; ierosina un sniedz priekšlikumus institūcijas pilnveidei; meklē labas prakses piemērus (novērtēšanas iespējas) |
| 3. Kognitīvā un afektīvā (emocionālā un personības) joma | Pārzina kognitīvo procesu īpašības. Apzinās efektīvos faktorus (motivācija, emocijas, vajadzības, intereses, attieksme, skolēnu personība), palielinot mācīšanās efektivitāti; zina līdzekļus un metodes, kas palielina motivāciju apgūt noteiktu priekšmetu; | Atbalsta kognitīvo procesu attīstību, izmanto līdzekļus un metodes, kas palielina motivāciju apgūt noteiktu priekšmetu; var labi līdzsvarot uzsvaru uz kognitīvajiem (uztveres, domāšanas, atmiņas, uzmanības, runas) un afektīvajiem procesiem; | Atbalsta augstākus kognitīvos procesus (analīze, sintēze, novērtēšana); mudina skolēnus uz attiecību izpratni; mudina skolēnus attīstīt kritisko domāšanu; ciena vajadzības, intereses, emocijas, attieksmes un viedokļus skolēnu apmācības procesā; ir vispārēja spēja uzturēt izglītojamo motivāciju; | Var nodrošināt izaicinājumus skolēniem, kas veicina lielāku mācību piepūli; spēj atklāt talantu un skolēnu potenciālu, attīstīt to konkrētā priekšmetā; | Var vadīt jaunos skolotājus, iedvesmot un motivēt kolēģus rīkoties aktīvi; uzraudzīt kolēģu darbu un sniegt konstruktīvas atsauksmes, koncentrējās uz līdzsvarotu uzsvaru uz kognitīvajām un afektīvajām sfērām; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem jomās, kur līdzsvarota uzmanība tiek pievērsta kognitīvajām un afektīvajām jomām; nodrošina demonstrācijas nodarbības, kam seko analīze; rīko izglītības seminārus (tīmekļa seminārus) un nodarbības, kurās uzsvars likts uz līdzsvarotu uz kognitīvo un afektīvo jomu skolā un citās izglītības iestādēs; rosina un sniedz priekšlikumus pilnveidošanai attiecīgajā iestādē; meklē labas prakses piemērus (salīdzinošās novērtēšanas iespējas). |
| 4. Klases klimats un mācību atmosfēra, attiecības klasē | Pārzina faktorus, kas ietekmē sociālo klimatu un pozitīvu mācību atmosfēru klasē; zina problēmu risināšanas stratēģijas | Rada pozitīvu mācību atmosfēru klasē, ļaujot skolēniem justies droši; uztver izglītojamos pozitīvi un atklāti pauž savu mīlestību un rūpes, zina un ciena izglītojamo attīstības un individuālās atšķirības (skolēnu daudzveidība); pielieto problēmu risināšanas stratēģijas praksē, | Veido un uztur klasē pozitīvu sociālo klimatu bez stresa un frustrācijas; atbalsta saskaņas, pozitīvu attiecību veidošanos ar skolēniem un klasesbiedru starpā; kontrolē savas negatīvas emocijas, rada apstākļus sadarbībai un komandas darbam individuālās konkurētspējas vietā; spēj pilnībā pieņemt skolēnus ar individuālajām atšķirībām, atklāj savas stiprās puses un ar to starpniecību attīstīta konkrētā priekšmeta skolēnu potenciālu; uztur dabisko disciplīnu klasē; | Veido nosacījumus pilnīgai pašaktualizācijai priekšmeta skolēniem; novērš negatīvas izpausmes (izsmiekls, ņirgāšanās, sodīšana, šķēršļu radīšana, kavējumi, krāpšanās, demotivācija, iebiedēšana); var tikt galā ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām; novērš konfliktu situācijas; var atrisināt vai vadīt izglītojamos konfliktu situāciju risināšanā; | Palīdz atrisināt problēmas un attīstīt problēmu risināšanas stratēģijas klasē; var vadīt jaunos skolotājus, iedvesmot un motivēt kolēģus rīkoties aktīvi; uzrauga savu kolēģu darbu un nodrošina konstruktīvas atsauksmes, kuru mērķis ir novērst negatīvas parādības, konfliktus un radīt dabisku disciplīnu klasē; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem negatīvu parādību un konfliktu novēršanā un risināšanā; sadarbojas ar skolas psihologiem, rīko izglītojošus seminārus (tīmekļa seminārus) un nodarbības, kuru mērķis ir novērst un risināt negatīvas parādības un konfliktsituācijas skolā un citās izglītības iestādēs; ierosina un sniedz priekšlikumus institūcijas pilnveidošanai; |
| 5. Novērtējums un atsauksmes | Zina metodiskās vadlīnijas novērtēšanai un soda un atlīdzības pedagoģiski psiholoģiskos principus; | Izmanto novērtēšanas metodes, kas vērstas uz mācību procesu (ieskaitot centienus un uzticību mācību procesam); izmanto galvenokārt uzmundrinājumu un pozitīvu atgriezenisko saiti; pauž ticību skolēnu progresa potenciālam; | Izmanto novērtēšanas rīkus, kas palielina iekšējo motivāciju, izveidojot pozitīvu paštēlu, pašvērtējumu un adekvātu pašapziņu skolēniem; mudina skolēnus uz kritiski analītisku pašrefleksiju un pašnovērtējumu, kā arī vienaudžu novērtējumu; | Nodrošina skolēniem konstruktīvas atsauksmes, uzsverot viņu stiprās puses optimālu potenciāla attīstību; rada atmosfēru objektīvai kritikai un konstruktīvam novērtējumam, pašnovērtējumam un vienaudžu novērtējumam; mudina izglītojamos atbildīgi domāt par savām potenciālajām spējām un nākotnes ambīcijām; | Var vadīt jaunos skolotājus, iedvesmot kolēģus izmantot aktīvu pieeju; uzraudzīt kolēģu darbu un nodrošināt konstruktīvas atsauksmes, kas koncentrējās uz efektīvu vērtēšanu un motivē skolēnus un attīsta veselīgu pašvērtējumu; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem efektīvas vērtēšanas un veselīgas pašnovērtējuma attīstīšanas jomā; nodrošina demonstrācijas stundas, kam seko analīze; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus) un nodarbības, kuru mērķis ir efektīvi novērtēt izglītojamos un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti skolā un citās izglītības iestādēs; ierosina un sniedz priekšlikumus attiecīgās iestādes apstākļu uzlabošanai; meklē labas prakses piemērus (novērtēšanas iespējas) |
| 6. Skolotāja lomas, attiecības ar skolēniem | Ir iepazinies ar metodēm un stratēģijām, kas atvieglo efektīvu skolēnu mācīšanos. Zina dabiskas autoritātes radīšanas un uzturēšanas principus; | Izmanto metodes un stratēģijas, lai atvieglotu efektīvu skolēnu mācīšanos; rada attiecības ar skolēniem, kas balstās savstarpējā cieņā un uzticībā; nostiprina dabisko autoritāti; | Var efektīvi atvieglot skolēnu mācīšanos, lai optimāli attīstītu savas zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši potenciālam; rada iespējas skolēniem atklāti izteikt viedokli un attieksmes; zina metodes un stratēģijas, kas attīsta izglītojamo metakognitīvo izpratni (sevis izzināšana - mācīšanās stili un stratēģijas, individuālās īpatnības); ļauj izglītojamajiem piedalīties lēmumu pieņemšana klasē, lai attīstītu viņu neatkarību un atbildības sajūtu par mācīšanos; | Mudina skolēnus sevis izziņā, pozitīvu attiecību radīšanā ar sevi, pozitīva paštēla, pašcieņas un adekvātas pašapziņas radīšanai; vedina skolēnus uz attīstību metakognitīvā izpratne (sevis izzināšana - mācīšanās stili un stratēģijas, individuālās atšķirības); iesaista skolēnus plānošanā un lēmumu pieņemšanā klasē; izmantojot vispārējās darbības autonomiju, skolēniem atbildīgi vadot savus mācību procesus; | Var vadīt jaunos skolotāji, iedvesmot kolēģus izmantot aktīvu pieeju; uzraudzīt kolēģu darbu un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti, kas vērsta uz efektīvu mācību procesa atvieglošanu, veidojot attiecības ar izglītojamajiem un audzinot patstāvīgus skolēnus; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem efektīvas mācību atvieglošanas jomās, demonstrācijas nodarbības, kam seko analīze; rīko izglītības seminārus (tīmekļa seminārus) un nodarbības, kuru mērķis ir efektīvi sekmēt mācīšanos, veidot attiecības ar skolēniem un autonomu izglītību skolā un citās izglītības iestādēs; rosina un iesniedz priekšlikumus uzlabošanai attiecīgajā iestādē; meklē labas prakses piemērus (salīdzinošās novērtēšanas iespējas) |
| MĀCĪTIES UN VADĪT | ||||||
| 1. attīstības fāze - kompetenti izpildītāji | 2. attīstības fāze - informēti praktiķi | 3. attīstības fāze - prasmīgi vadītāji | ||||
| Galvenās jomas | 1.1 | 1.2 | 2.1 | 2.2 | 3.1 | 3.2 |
| 7. Pašapziņa (metakognitīvā joma) | Apzinās nepieciešamību izzināt stiprās un vājās puses; | Meklē rīkus (testi, profesionālie raksti, kursi) pašmācībai, attīsta pašrefleksijas prasmes; | Zina savas stiprās un vājās puses (talants, pašpārliecinātība, empātija, intuīcija, neatlaidība, pacietība, elastība, kompetence, kritiskās domāšanas prasmes, spēja pieņemt lēmumus utt.), mērķtiecīgi aug, lai sasniegtu pilnīgu pašrealizāciju; | Apguvis stratēģijas, kā izmantot savas stiprās puses un kompensē savas vājās puses, ar proaktīvu pieeju iedrošina un iedvesmo citus; | Nodrošina stimulu pašrefleksijai un metakognitīvo attīstību kolēģiem; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas kolēģiem; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus) par pašapziņu; rosina un iesniedz priekšlikumus uzlabojumiem iestādē; meklē iespējas salīdzinošai novērtēšanai |
| 8. Turpmākās attīstības vadīšana | Izjūt nepieciešamību pēc personīgās un profesionālās izaugsmes, ir gatavs mūžizglītībai izaugsmi gan profesionāli, gan personīgi; | Aktīvi meklē iespējas tālākai attīstībai un spēj izvirzīt mērķus profesionālā attīstībā; | Piedalās dažādos izglītojošos pasākumos un izmanto pašmācības iespējas; | Attīstījis regulārus izglītības paradumus un pašmācību, iedrošina citus pašizglītībai; | Sniedz stimulus pašizglītībai; uzsāk izglītības un projekta aktivitātes, kas vērstas uz profesionālo un personīgo attīstību; | Sniedz palīdzību un konsultācijas dotajā jomā, rīko izglītojošus seminārus (vebinārus), kas orientēti uz profesionālo un personīgo attīstību, ierosina un sniedz priekšlikumus pilnveidei attiecīgajā iestādē; meklē iespējas salīdzinošai novērtēšanai |
| 9a. Saziņa un sadarbība ar kolēģiem un skolas vadību | Zina efektīvas komunikācijas principus; ir atvērts sadarbībai; | Izmanto principus efektīvai komunikācijai, var veikt uzdevumus komandā; | Uzklausa un ciena citu viedokļi (dažādi viedokļi, zina, kad jāiet uz kompromisu), var novērtēt citu centienus, droši izpilda darbu komandā; risina konfliktus efektīvi; | Var efektīvi sadarboties, pieņem lomu sadalījumu, aktīvi piedalās komandas darba vadībā; var radīt un uzturēt pozitīvu darba atmosfēru; | Var rosināt sadarbību ar citiem, attīsta līdera prasmes; spēj vadīt un koordinēt starpdisciplināras grupas; meklēt inovatīvus sadarbības partnerus ārpus skolas | Nodrošina palīdzību un konsultācijas dotajā jomā; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus), kas koncentrējās uz komunikāciju un sadarbību; rosina un sniedz priekšlikumus uzlabošanai dotajā iestādē; meklē iespējas salīdzinošai novērtēšanai |
| 9b. Saziņa un sadarbība ar skolēnu vecākiem vai likumīgiem aizbildņiem | Zina efektīvas saziņas ar vecākiem principus, spēj regulāri informēt par skolēnu sasniegumiem un progresu | Izmanto efektīvas saziņas principus saziņā vecākiem; ir atvērts sadarbībai ar vecākiem; | Klausās un ciena vecāku viedokli, var novērtēt viņu centienus, attīsta un uztur attiecības ar vecākiem (paskaidro vecākiem, kā progresēt); | Dalās ar pozitīviem un negatīviem novērojumiem ar vecākiem un piedāvā risinājumus; | Ir spējīgs sadarboties ar vecākiem neformālā līmenī, organizē brīvā laika aktivitātes pēc skolas ar ģimenēm | Nodrošina palīdzību un konsultācijas dotajā jomā; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus), kas koncentrējās uz komunikāciju un sadarbību ar vecākiem; rosina un sniedz priekšlikumus uzlabošanai dotajā iestādē; novērtēšana |
| 10. Noturība un stresa vadība | Zina efektīvas stratēģijas stresa situāciju risināšanai (stress, vilšanās, konflikti), zina psihohigiēnas principus; | Izmanto stratēģijas stresa situāciju risināšanai gan darbā, gan personīgajā dzīvē, ievēro psihohigiēnas principus; | Efektīvi izmanto stratēģijas stresa situāciju risināšanai gan darba vietā, gan personīgajā dzīvē, palielina pretestību pret stresa situācijām (izturība un frustrācijas tolerance), atpazīst izdegšanas sindroma signālus; ir empātisks un apzinās savas emocijas; | Var novērst stresa situācijas darba vietā, pārvalda stresu, neietekmējot efektivitāti pedagoģiskajā darbībā, var novērst izdegšanas sindromu, rūpējas par kopējo labsajūtu; | Var uzsākt agrīnu iejaukšanos, kuras mērķis ir stresa situācijas novēršanadarbavietā, aktīvi piedalās pozitīvu savstarpējo attiecību un pozitīvas darba atmosfēras radīšanā; | Nodrošina palīdzību un konsultācijas dotajā jomā; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus) par stresa situāciju novēršanu un pārvaldību; ierosina un sniedz priekšlikumus uzlabojumiem dotajā iestādē; meklē iespējas salīdzinošai novērtēšanai |
| 11. Globālā konteksta orientācija | Apzinās nepieciešamību sasaistīt izglītību ar sociālo, kultūras, ekonomisko un politisko kontekstu; | Ir ieinteresēts aktualitātēs, jauninājumos pedagoģijas jomā un sasaista darbu ar aktualitātēm (mācību saturs, pieeja, metodes, resursi utt.); | Izskata un apsver iespējas attīstīt kompetences atbilstoši sociālās attīstības vajadzībām (analītiskā un kritiskā domāšana, radošums, starpdisciplināru attiecību izmantošana, digitālā pratība, sarežģīta problēmu risināšana, emocionālā pašregulācija un starpkultūru kompetence); | Attīsta savas kompetences atbilstoši sabiedrības attīstības vajadzībām, iedvesmo un iedrošina kolēģus dotajā jomā; | Ievieš jaunus mācību materiālus, ierosina un iesniedz projektu priekšlikumus šajā jomā, paplašina starpdisciplinārās attiecības; spēj redzēt kopējo situāciju, palīdz veidot skolas klimatu un mācīšanās kultūru | Nodrošina palīdzību un konsultācijas dotajā jomā; rīko izglītojošus seminārus (vebinārus) par jauninājumiem un pedagoģiskās darbības inovācijām, spējīgs paredzēt jaunas izglītības vajadzības; ierosina un iesniedz priekšlikumus uzlabošanai attiecīgās iestādes apstākļos; sabiedrībā tiek uztverts kā paraugs; meklē iespējas salīdzinošai novērtēšanai |